13. oktobrī tika izsludināta pieteikšanās Banku augstskolas rektores, Dr. Līgas Peisenieces stipendijai. Tika saņemti 7 pieteikumi no 7 mērķtiecīgiem un interesantiem Banku augstskolas studentiem. Pieteikumi ir izskatīti, izvērtēti un ar lielu prieku varam paziņot, ka Dr. Līgas Peisenieces stipendiju 2021.gadā saņem Eva Ūbele! Apsveicam!
Pārējie 6 pretendenti saņems grāmatnīcas dāvanu karti un 2h pastaigu ar sarunām ar rektori par personīgo līderību un izaugsmi.
IEPAZĪSTI STIPENDIĀTI:
Eva:
“Es esmu Eva Ūbele, 21 gadu veca bakalaura studiju programmas “Biznesa Procesu Vadība” 3. kursa studente. 2. kursā sāku iesaistīties Banku augstskolas Studējošo pašpārvaldes darbībā, tur savu studējošo interešu pārstāvniecību sāku kā Iekšējās un ārējās komunikāciju daļas vadītāja. Uz amata termiņa beigām man jau bija, tā teikt, āķis lūpā pašpārvaldes darbībā un nolēmu kandidēt uz priekšsēdētājas amatu, kura pienākumus jau pildu no šī gada 1. jūlija. Savā ikdienā cenšos izbrīvēt laiku arī hobijiem, lielāko daļu sava mūža dziedu korī, un to turpinu darīt studiju laikā. Lepojos, ka piederu diviem koru kolektīviem – Banku augstskolas jauktajam korim “Monēta” un jauktajam korim “Cesvaine”. Latvju folklora man ir ļoti tuva, tā vienmēr mani ir interesējusi, tāpēc joprojām dziedu arī sava dzimtā Sarkaņu pagasta folkloras kopā “Libe”. Pēdējā laikā ļoti maz ir sanācis, taču gaidu, kad pandēmija kultūras pasaulei ļaus uzelpot, lai varētu atsākt apmeklēt Cesvaines “Austras bērnu” ansambli, kurā izpildām Imanta Kalniņa dziesmas. Nosaukums “Austras bērni” var būt maldinošs, par Austras bērniem sevi sauc visi, kas ir reiz muzicējuši ar dižo latviešu mūziķi Austru Pumpuri, un mūsu ansambļa vadītāja ir viena no tiem. Es sevi uzskatu par samērā radošu personu, mūzika man nav sveša ne tikai koru un folkloras izpratnē, bet arī instrumentālā ziņā, labprāt, kad parādās mūza, spēlēju klavieres, un vasarās varu uzspēlēt arī kādu danci ar akordeonu.”
Kā Eva kļuva par personību, kas viņa ir šobrīd?
“Cik es atceros, man vienmēr ir bijusi augsta atbildības un pienākuma sajūta, ja es kaut ko sāku darīt, tad es tam nododos pilnībā, ko noteikti man ieaudzināja mamma vedot uz dažnedažādiem pulciņiem jau no 3 gadu vecuma. Modernās, tautu dejas, teātra pulciņš, skautu pulciņš, vieglatlētikas treniņi, klavierspēles nodarbības, estrādes grupas mēģinājumi ir tie, kas veidoja manu personību un kļuva par manām kaislībām. Manuprāt, ļoti zīmīgs notikums manas šī brīža “Evas” attīstības ceļā ir, kad pēc 9. klases devos Erasmus+ vasaras nometnē uz 10 dienām. Šī nometne izvilka introverto pamatskolas Evu no komforta zonas un lika komunicēt ar svešiem citu valstu jauniešiem un sastrādāties ar viņiem komandās. Kopš tā brīža es sāku arvien vairāk lekt iekšā izaicinājumos un attīstīt savu līderību. Bez šaubām daudz mani veidoja arī lieliskie skolotāji Cesvaines vidusskolā un Banku augstskolā. Banku augstskolā no pirmās nedēļas jau jutos, ka esmu tur, kur man ir jābūt. Mani kursabiedri un viņu centība mani motivēja, kā arī studiju kursi lika manam domāšanas veidam mainīties uz labo pusi. Liels atspēriena punkts manai izaugsmei ir pavisam noteikti bijusi arī Banku augstskolas Studējošo pašpārvalde, kas ir palīdzējusi man attīstīt manas līderības spējas un sniegusi unikālu pieredzi. Brīžiem man joprojām ir nepieciešams mazs grūdiens vai iedrošinājums, lai uzņemtos kādu papildus atbildību, lektu iekšā izaicinājumos un izlīstu ārā no komforta zonas, taču salīdzinot sevi ar to, kāda es biju pamatskolā, roku liekot uz sirds, varu apgalvot, ka man ir bijusi liela personības izaugsme.”
Evas mērķi:
“Viens no maniem mērķiem, par ko es īsti nebiju pārliecināta pirmajā kursā, ir uzsākt savu uzņēmējdarbību dzimtajā Madonas novadā. Vēl pie manis nav atnākusi šī ideja, kādā nozarē tieši vēlos to darīt, taču zinu, ka tam ir jābūt Madonas novadā. Bieži vien es dzirdu no vienaudžiem, ka “laukos” nav ko darīt, nav vēlme atgriezties “laukos”, taču es ticu, ka mums pašiem ir jābūt tiem, kas rada šo nepieciešamību palikt mazpilsētās, rada darba vietas un ko darīt. Man šķiet tā ir arī mana motivācija pieturēties pie šī mērķa, grūti to aprakstīt, taču labākais skaidrojums šai sajūtai ir “misija”.
Mans lielais mērķis ir arī motivācija mazajam mērķim – pabeigt studijas Banku augstskolā jeb iegūt ne tikai teorētiskās, bet arī praktiskās zināšanas, ko mēs šeit saņemam, lai veiksmīgi varētu realizēt savu mērķi.”
Ko Evai nozīmē stipendijas iegūšana?
“Stipendijas iegūšana mani no sirds aizkustināja un ir devusi milzīgu enerģijas lādiņu turpināt iesākto vēl labāk un jaudīgāk, iegūt maksimumu no tā, ko studijas, Studējošo pašpārvalde un dzīve man dod. Es jūtos novērtēta, jūtu, ka ir pamanīts mans veikums un centība BASP’ā un studijās. Es uzskatu, ka šī stipendija ir lielisks motivators citiem studentiem sevi pilnveidot ne tikai studijās, bet arī ārpus tām, piemēram, Studējošo pašpārvaldē.”